Skaņu trauciņi

    Ļooooti daudzos blogos biju redzējusi šo materialu un jau kādu laiciņu atpakaļ zināju, ka M arī tāds būs.

Viss ko atlika izdarīt bija izdomāt, kur un kādus trauciņus izmantot. Tad iedomājos par burbuļpūšanmajiem, kuri M ļoti patīk un parasti ir ļoti lielos kvantumos. Pārmaiņas pēc trauciņus nemetu ārā un rezultātā kopš janvāra mums ir iekrājušies 8 tukši truciņi.

Lieliski! No tiem dažas dienas atpakaļ arī tapa mūsu jaunais materiāls - skaņu trauciņi.

    Skaņu trauciņi ir materiāls, kas pilnveido bērna uzmanību, dzirdes sajūtu un atmiņu. 

No 8 trauciņiem 4 ir zili un 4 rozā, kurus sadalam pa pāriem, lai katrā pārī ir trauciņš no abām krāsām. Katrā pārī ir iebērts savs materiāls - prosa, manna, rīsi un auzu pārslas. Materiālus izvēlamies tādus, lai kratot trauciņus to skaņa atšķirtos.  Visi trauciņu saturi sver vienādi, mūsu gadijumā 60gr. Katram pārim apakšā ir uzlīmēti kontrolpunkti. Pirmajam pārim viens punkts, otrajam divi u.t.t.

    Sakārtoju trauciņus priekšā M divās krāsu rindās.

Uzdevums ir paņemt vienas krāsas trauciņu, pakratīt un ieklausīties radītajā skaņā. Tad meklēt tādu pašu skaņu otras krāsas trauciņos. Kad pārītis atrasts liekam to malā un meklējam nākamo.

Kad visi trauciņi salikti pa pāriem (mums tas gāja ilgi un diezgan haotiski, jo M kratīja visus, lika visur u.t.t. :) ), varam pārbaudīt precizitāti. Paceļam trauciņus un skatamies apakšā vai visi kontrolpunkti ir pareizi.

M kā jau vienmēr šai aktivitātei izgudroja savu versiju. Celt piramīdu, jaukt nost, celt, jaukt, celt.... šī nodarbe viņu nodarbināja krietni ilgāk, kā manis izvēlētā versija :)

Lai arī jums iezdodās!

Gliemežvāki

    Smalkās motorikas attīstīšanai lieliska nodarbe ir gliemežvāku meklēšana. Tukšā saldējuma kārbā sabēru grūbas, kurās iebēru dažādu veidu gliemežvākus. Ļoti pateicīgus gliemežvākus šim uzdevumam nopirku vaikalā Timari-vienkopus paciņā ir vairāki veidi gliemežvāku. M uzdevums ir atrast grūbās paslēpušos gliemežvākus, kārtīgi izkratīt, lai nav iekšā grūbas un tad likt tukšajā trauciņā. Parasti M izkrata gliemežvāku un lai pārliecināto vai nav palikusi iekšā kāda grūba, tad to krata pie auss un klausās.

    Lai arī ir brīži, kad ar interesi ķeras klāt šim uzdevumam, tomēr vel ne reizi nav izvilcis pilnīgi visus gliemežvākus. Šis uzdevums prasa lielu pacietību, jo bērnam gribās visu paveikt ātri, neskatoties uz uzdevuma izpildes precizitāti.

Gaidu dienu, kad pietiks pacietības pilnīgai uzdevuma izpildei:)

P.s. Paldies Karīnai par jauko ideju:)

Pirmo 3 krāsu kartiņas

Jau kādu laiku mācamie pirmās trīs krāsas, t.i. dzeltena, sarkana un zila. Krāsas sākām mācīties izmantojot  trīspakāpju lekciju.

Pirmo un otro pakāpi M ir apguvis labi, bet runājot par trešo, joprojām reizēm visas krāsas sauc par  - zaļo, tieši šī iemesla pēc speciāli nemācu viņam citas krāsas.  Krāsu mācībai izmantojam kartiņas, kuras ļoti iepatikās Karīnas blogs ideju krātuvē.

 No krāsainajām lapām izgriezu vienādu izmēru kartiņas un ielaminēju. Šīs kartiņas šobrīd M ir mīļākais materiāls un it visur tās tiek ņemtas līdzi.Tad nu ķeramies klāt pie darba.

Izlieku trīs krāsu kartiņas M priekšā un sākumā, kā parasti nosaucu pēc kārtas katras krāsas nosaukumu. 

Kad viņa uzmanība pievērsta, tad jautāju M, kura ir sarkanās krāsas kartīte. Viņš norāda uz kartīti. Tā pat arī jautāju par abām pārējām krāsām.

 Kad uz krāsām norādijis ir pareizi tad ķeramies klāt pie trešā posma, savukārt, ja atbilde ir nepareiza atgriežamies pie lekcijas pirmā posma. Trešajā posmā morādot uz kādu no krāsām jautāju M, kas tā ir par krāsu? Ar atbildēm gadās visādi - citreiz pareizi, citreiz ne tik.

Kad krāsas atkārtotas, tad izliku priekšā vēl pa vienai kārtij no katras krāsas. M uzdevums ir atrast katrai krāsu kartiņai atbilstošu pārīti. Šoreiz gan izpalika bez demonstrējuma, jo kaut ko līdzīgu jau esam darījuši ar figūru kartiņām un M uzreiz ķērās pie darba.

Kad arī šis uzdevums ir paveikts, tad noliku M priekšā 6 lego klucīšus, lai M tos sašķiro pa krāsām. Sanāca, ka sarkanajai krāsai bija viens klucītis, zilajai divi un dzeltenajai trīs.

 Šeit bija tā iespēja atkārtot skaitīšanu. Palūdzu M saskaitīt cik sarkanu klucīšu ir uz sarkanā lauciņa. Tāpat arī jautāju cik dzelteno klucīšu ir uz dzeltenā lauciņa un cik zilo uz zilā. 

Līdz 5 M skaita brīvi, tad ikreiz atkārtojot skaitīšanu viņam tas viegli padodas.

Redzot, ka šī nodarbe M vel nav apnikusi izmantoju iespēju salikt vel vairak krāsainus, dažādu formu klucīšus, kurus M sāka šķirot pa krāsām.

Tā lūk esam sākuši darboties ar krāsu materiālu.

Knaģi

     Jau kādu laiku iemīļota aktivitāte M ir knaģi. Tos M iemīļoja pagājušajā vasarā, kad no izžautās veļas tika nolasīti visi knaģi un veļu es varēju lasīt pa terasi. Tagad viņam ir pašam savi knaģi ar kuriem arī darbojās.

    Pirms sākt darboties, M parādiju, kā knaģi var atvērt un aizvērt. Kad amats rokā, tad darbiņi var sākties.

Ko tad mēs daram?

1. Visi knaģi salikti trauciņā un M ir jāsasprauž tie uz trauciņa malām. Patiesībā viņam šādi patīk darboties. Tikai nu jau ir iemanijies to paveikt ļoti ātri.

2. Otrs ko daram spraužam knaģus uz cepeškrāsns režģa. Uzdevums ir tos spraust vienu aiz otra rindā, nevis iestatpinot. Dažreiz lai sarežģītu uzdevumu, krāsas lieku spraut pa krāsām. Zin patreiz tikai zilu, sarkanu un dzeltenu, bet mē cītīgi mācamies:) Otrs veids kā sarežģīt uzdevumu ir spraužot knaģus, tie ir jāskaita. Līdz 5 tos prot arī saskaitīt.

3. Ar knaģu palīdzību spēlējam - cāļu pārnešanu. Šis priekš M ir pats sarežģītākais uzdevums, jo jāprot ar knaģa palīdzību satvert, pārlikt un atlaist cālis. Biežāk gan pacietība pietiek pārlikt tikai kādus 3-4 cālīšus, bet ir izdevies pārlikt visus otrā trauciņā un atpakaļ.

     Un visbeidzot knaģi lieti noder krāsu mācībai. Šobrīd pie istabas durvīm ir knaģi ar attiecīgās krāsas bildīti. Katrreiz ieejot M istabā lieku parādīt, kur ir kura krāsa. Dažreiz pats paņem no istabas koka klucīšus, nes klāt pie atiecīgās krāsas uz durvīm un rāda, ka tie arī ir tādās pat krāsās.

Un re. Montessori mācības foršās blogotājas raksta, ka knaģu spraušana attīsa sīko motoriku un koncentrēšanās spējas:)

Ziemas stāsts

       Iespaidojoties no blogiem, kuros bērni darbojas pēc Montessori metodes, ik reizi rodās vēlme arī savam divgadniekam piedāvāt kādu nodarbi. Lai arī nezinu, visus Montessori pamatlikumus un principus, tomēr mājās ir lietas, kuras varam darīt pielīdzinot šai pedagoģijai. 

       Tā kā šobrīd beidzot ir uzsnidzis ilgi gaidītais sniegs, bet dēla veselība liedz šobrīd baudīt ziemas priekus, tad daudz laika pavadam vērojot dabu sēžot pie lielajiem mājas otrā stāv logiem M istabā. M ir iemācījies daudz jaunus vārdus saistībā ar šo gadalaiku. 

      Tad nu izdomāju pamēģint ar viņu rotaļas veidā atkārtot biežāk lietotos ziemas asociāciju vārdus. Rezultātā uzrakstīju nelielu stāstiņu ar nosaukumu Ziema, kurā iesaistīju 15 ziemas vārdus, kurus attēlu veidā uz kartona izprintēju. Sākumā salikām kartiņas M priekšā un kopā apguvām jaunos vārdiņus, kurus no attēlotajiem M vel nezināja. Rādīju attēllu un nosaucu vārdā. Tad sekoja M kārta parādīt manis nosaukto vārdu.

       Kad attēlus pēc nosaukumiem parādija nekļūdīgi, tad mainījāmies lomām. Es norādot uz attēlu jautāju, kas tas ir? M nosauca attēla nosaukumu. Par šāda veida apmācību stāstīts šķiet visos blogos, kur sastopams vārds Montessori. Bet manā gadījumā viņa iekrita acīs  Evelīnas blogā un Karīnas blogā - kuri ir mani vis vis iecienītākie LV blogi.

       Nu kad jaunie vārdiņi apgūti un zināmie atkārtoti, ķeramies klāt pie stāsta. Visas kartiņas saliktas kaudzītē M priekšā un es sāku lasīt stāstu. Pirmais sastopamais ziemas vārdiņš stāstā ir ziemas jaka (kurtka), kuru lieku M arī atrast attēlu kartiņās. Nākamais sastaptais vārdiņš ir šalle. Šādi tekstā ir iesaistīti visi vārdi no kartiņām. 

   
      Jāatzīst, ka biju patīkami pārsteigta, ka M tik veiksmīgi atrod katru sekojošo attēlu. Protams bija arī šaubu mirkļi, kad nebūdams īsti pārliecināts par to vai attēls ar slidām ir slēpes, skatījās uz mani un jautāja - šitā? Bet pēc manām lielajām acīm un platā smaida, ātri vien tika pats ar visu galā.

       Šis gan bija liels pacietības pārbaudījums gan man, gan M, jo ir ļoti grūti noturēt viņa uzmanību līdz iesāktā darba padarīšanai līdz galam. Bet...Mums tas izdevās :)

P.s. Plānoju, šāda veida stāstiņu ar kartītēm taisīt katrā gadalaikā. Ceru, ka mazajam tas palīdzēs kaut nedaudz vairāk noorientēties sezonās.