pirmdiena, 2012. gada 16. janvāris

Ziemas stāsts

       Iespaidojoties no blogiem, kuros bērni darbojas pēc Montessori metodes, ik reizi rodās vēlme arī savam divgadniekam piedāvāt kādu nodarbi. Lai arī nezinu, visus Montessori pamatlikumus un principus, tomēr mājās ir lietas, kuras varam darīt pielīdzinot šai pedagoģijai. 
       Tā kā šobrīd beidzot ir uzsnidzis ilgi gaidītais sniegs, bet dēla veselība liedz šobrīd baudīt ziemas priekus, tad daudz laika pavadam vērojot dabu sēžot pie lielajiem mājas otrā stāv logiem M istabā. M ir iemācījies daudz jaunus vārdus saistībā ar šo gadalaiku. 
      Tad nu izdomāju pamēģint ar viņu rotaļas veidā atkārtot biežāk lietotos ziemas asociāciju vārdus. Rezultātā uzrakstīju nelielu stāstiņu ar nosaukumu Ziema, kurā iesaistīju 15 ziemas vārdus, kurus attēlu veidā uz kartona izprintēju. Sākumā salikām kartiņas M priekšā un kopā apguvām jaunos vārdiņus, kurus no attēlotajiem M vel nezināja. Rādīju attēllu un nosaucu vārdā. Tad sekoja M kārta parādīt manis nosaukto vārdu.


       Kad attēlus pēc nosaukumiem parādija nekļūdīgi, tad mainījāmies lomām. Es norādot uz attēlu jautāju, kas tas ir? M nosauca attēla nosaukumu. Par šāda veida apmācību stāstīts šķiet visos blogos, kur sastopams vārds Montessori. Bet manā gadījumā viņa iekrita acīs  Evelīnas blogā un Karīnas blogā - kuri ir mani vis vis iecienītākie LV blogi.
       Nu kad jaunie vārdiņi apgūti un zināmie atkārtoti, ķeramies klāt pie stāsta. Visas kartiņas saliktas kaudzītē M priekšā un es sāku lasīt stāstu. Pirmais sastopamais ziemas vārdiņš stāstā ir ziemas jaka (kurtka), kuru lieku M arī atrast attēlu kartiņās. Nākamais sastaptais vārdiņš ir šalle. Šādi tekstā ir iesaistīti visi vārdi no kartiņām. 
   
      Jāatzīst, ka biju patīkami pārsteigta, ka M tik veiksmīgi atrod katru sekojošo attēlu. Protams bija arī šaubu mirkļi, kad nebūdams īsti pārliecināts par to vai attēls ar slidām ir slēpes, skatījās uz mani un jautāja - šitā? Bet pēc manām lielajām acīm un platā smaida, ātri vien tika pats ar visu galā.

       Šis gan bija liels pacietības pārbaudījums gan man, gan M, jo ir ļoti grūti noturēt viņa uzmanību līdz iesāktā darba padarīšanai līdz galam. Bet...Mums tas izdevās :)

P.s. Plānoju, šāda veida stāstiņu ar kartītēm taisīt katrā gadalaikā. Ceru, ka mazajam tas palīdzēs kaut nedaudz vairāk noorientēties sezonās.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru