Aizvakar braucot mājās no draudzes vīriņam iešāvās prātā ģeniāla doma! Braucam uz kalnu!
Paēdām pusdienas, saģērbāmies attiecīgajos ietērpos un pirmo reizi visi kopā devāmies uz kalnu.
Kamēr es ar E staigāju pa kalna pakāji, M ar tēti slēpoja. Priekš pirmās reizes manuprāt dēls parādija sevi lieliski:)
Lai arī tobrīd tur bija vēl kādi mazi ķipariņi, viņi braukāja ar ragavām un M bija pats mazākais kalna apmeklētājs ar slēpēm. Patiess bija prieks dzirdēt un redzēt M pozitīvās emocijas. Mājupceļā prasīju M ko viņš uz kalna darija? M atbildēja-slēpoja. Uz jautājumiem vai patika un vai brauksim atkal? Atlidēja - jā!
Tad nu skaidrs, ka uz kalna bijām pirmo, bet noteikti ne pēdējo reizi:)
Rezultātā iznāca lielisks brīvdienu noslēgums!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru