Knaģi

     Jau kādu laiku iemīļota aktivitāte M ir knaģi. Tos M iemīļoja pagājušajā vasarā, kad no izžautās veļas tika nolasīti visi knaģi un veļu es varēju lasīt pa terasi. Tagad viņam ir pašam savi knaģi ar kuriem arī darbojās.

    Pirms sākt darboties, M parādiju, kā knaģi var atvērt un aizvērt. Kad amats rokā, tad darbiņi var sākties.

Ko tad mēs daram?

1. Visi knaģi salikti trauciņā un M ir jāsasprauž tie uz trauciņa malām. Patiesībā viņam šādi patīk darboties. Tikai nu jau ir iemanijies to paveikt ļoti ātri.

2. Otrs ko daram spraužam knaģus uz cepeškrāsns režģa. Uzdevums ir tos spraust vienu aiz otra rindā, nevis iestatpinot. Dažreiz lai sarežģītu uzdevumu, krāsas lieku spraut pa krāsām. Zin patreiz tikai zilu, sarkanu un dzeltenu, bet mē cītīgi mācamies:) Otrs veids kā sarežģīt uzdevumu ir spraužot knaģus, tie ir jāskaita. Līdz 5 tos prot arī saskaitīt.

3. Ar knaģu palīdzību spēlējam - cāļu pārnešanu. Šis priekš M ir pats sarežģītākais uzdevums, jo jāprot ar knaģa palīdzību satvert, pārlikt un atlaist cālis. Biežāk gan pacietība pietiek pārlikt tikai kādus 3-4 cālīšus, bet ir izdevies pārlikt visus otrā trauciņā un atpakaļ.

     Un visbeidzot knaģi lieti noder krāsu mācībai. Šobrīd pie istabas durvīm ir knaģi ar attiecīgās krāsas bildīti. Katrreiz ieejot M istabā lieku parādīt, kur ir kura krāsa. Dažreiz pats paņem no istabas koka klucīšus, nes klāt pie atiecīgās krāsas uz durvīm un rāda, ka tie arī ir tādās pat krāsās.

Un re. Montessori mācības foršās blogotājas raksta, ka knaģu spraušana attīsa sīko motoriku un koncentrēšanās spējas:)

Slēpošanas ekipējums

    Tad nu atskatoties uz svētdienas notikumiem, sapratām, ka dēlam vajadzīgs pašam savs slēpošanas ekipējums. Šovakar tētis pārsteidza dēlu ar slēpītēm un zābaciņim. Vel tikai ķivere trūkst pilnam komplektam.

     Bildēs gan iemēģina tikai uz paklāja, bet domāju drīz jau dosimies iemēģināt arī uz kalna:)

   Prmajā bildē var redzēt, ko M domā par šo pasākumu.

Kamēr brālis darbojās

Kamēr M darbojās, E visbiežāk var sastapt šādās pozās:

    Velties E sāka 3 mēn. 1d., tad no tā brīža liec kā gribi, bet viņa visu laiku ir uz punča. Nu jau savos 4. mēn. smuki sākusi velties uz muguriņu, bet, kad apveļās, tad tikpat ātri saprot, ka nav ērti un ir atpakaļ uz vēdera:)

   Un jā. Arī 180' rotēt E ļoti patīk :)

Mūsu sniegavīrs

     Pie mums bija atbraukuši ciemos M brālēns, Dāgs un tante Evija. Kamēr šiverējām ar Eviju pa virtuvi, M ar tēti un Dāgu mūsu pagalmā uztaisija šo brīnumu:)

   Sniegavīrs ir pagalma visū un ir redzams no visu telpu pagalma pueses logiem. Tad, katru rītu velkot vaļā žalūzijas M saka, ka sniegavīrs vel ir pagalmā. Dienā gandrīz katrreiz paskatoties pa logu, iekomentē kaut ko par sniegavīru - sniegavīrs vel ir, sniegavīrs balts, sniegavīram nūja, sniegavīru taisija M ar tēti u.c. 

    Jo dienas, jo vairāk saprotu, ka caur M emocijām man sāk iepatikties ziema :)

Pirmo reizi uz kalna

     Aizvakar braucot mājās no draudzes vīriņam iešāvās prātā ģeniāla doma! Braucam uz kalnu!

Paēdām pusdienas, saģērbāmies attiecīgajos ietērpos un pirmo reizi visi kopā devāmies uz kalnu. 

    Kamēr es ar E staigāju pa kalna pakāji, M ar tēti slēpoja. Priekš pirmās reizes manuprāt dēls parādija sevi lieliski:)

   Lai arī tobrīd tur bija vēl kādi mazi ķipariņi, viņi braukāja ar ragavām un M bija pats mazākais kalna apmeklētājs ar slēpēm. Patiess bija prieks dzirdēt un redzēt M pozitīvās emocijas. Mājupceļā prasīju M ko viņš uz kalna darija? M atbildēja-slēpoja. Uz jautājumiem vai patika un vai brauksim atkal? Atlidēja - jā!

Tad nu skaidrs, ka uz kalna bijām pirmo, bet noteikti ne pēdējo reizi:)

Rezultātā iznāca lielisks brīvdienu noslēgums!

Mācamies dzīvniekus ar LOTO

   Viena no jaukām M dzimšanas dienas dāvanām ir bērnu loto. Šo spēli M iemīļoja uzreiz. Ar spēles palīdzību esam iemācijušies citus dzīvnieciņus, bez suņa, kaķa, govs un zirga. Noteikumi kā parastajā loto, tikai ciparu vietā dzīvnieki. Nu jau spēlējam kopš decembra un šeit zin visus dzīvnieciņus atskaitot stirnu un papagaili, kuri viņam nepaliek atmiņā un vel reizēm gadās, ka kāds aizmirstas:)

    Parasti spēlējam katrs ņemot pa divām galda kartiņām un vienu noliekot malā (kopā ir 5).  

   No aizklātajām kartiņām izvelk dzīvnieciņu, nosauc vārdā un meklē kam ir. Ja mūsu galda kartiņās dotais dzīvnieks nav, tad sakam - liekam malā. Vienā reizē, parasti, pacietīgi var izspēlēt divas spēles uzreiz.

   Ļoti gan reti, bet dažkārt ir pierunājams spēlēt šo spēli vienam pašam. Tad izliek visas 5 galda kārtis un velkot dzīvnieciņus meklē, kur kurais iederas.

Ziemas prieki laukā

    Pēc diezgan ieilgušās slimošanas ar M jau otro dienu bijām laukā. Beidzot viņš varēja iepazīties - aptaustīt, izvārtīties, izbraukāties ar ragavām pa sniegu.

     
       Daudz bijām runājuši, ka sniegs ir auksts. Ka no debesīm krītošas sniega pārslas veido šo balto sniegu. Lieki piebilst, ta viņš pats prot pastāstīt, ka no debesīm sniegs sniegs. Un viss ir balts. Bij patiess prieks, ka beidzot bērns var iepazīties ar šo dabas parādību.

Arī mūsu mīļie suņuki izbaudīja, cik viegli spēlēt bumbu pa slidenu sniegu :)

Kluči

     Viena no M iemīļotākajām spēlēm ir zemāk redzamo kluču likšana.

Tā kā katra spēles sastāvdaļa pakāpeniski mainās izmēros, bērns var iemācīties jēdzienus - lielāks, mazāks un kā to atšķirt nelielās atšķirības izmēros. Šī mācība ir būtisks lasīšanas un matemātikas prasmju aizsākšanai.

       Bērna uzdevums ir salikt klučus - liekot virsū lielākajam mazākos. Sākumā M lika nekoncentrējoties uzdevumam un uz paša lielākā uzlika vidējo izmēru, bet kad pienāca kārta likt likt lielāko kluci, redzēja, ka tas nosedz mazāko. Pamanot, ka ir salicis nepareizi pats arī nomainīja kluču secību. Lai palīdzētu šai uzdevumā sākumā pastāstīju un rādīju, ka jāsāk kluči likt uz vislielākā kluča. Nākamais klucis, kuru jāliek ir lielākais no palikušajiem uz zemes u.t.t. Pēc tāda principa arī sāka kārtot. 

       Šiem kluči paredzēti vecumam 12+ mēn. Ļoti patīk, ka ir ievietojami viens otrā un ietilpst kastītē 15*15. Kad bērns ir iemācījies vnk salikt klučus pareizā secībā var piedāvāt likt pēc motīviem. Piemēram kopīgiem spēkiem meklējā un likām koku:

      Kad koku salikām izrunājām, kādi dzīvnieciņi vinā ir uzrāpušies. Otrā variantā likām no jauna meklējot dzīvniekus ar viņu mazuļiem.

       Kad salikām izrunājām, ka redzam ziloni un viņa bērniņu zilonēnu, lāci un viņa bērniņus lācēnus, govi un viņas bērniņu teliņu u.t.t. Vārdu sakot uzdevums nosaukt, dzīvnieku un to kā sauc viņa bērniņu.

Vel citā piramīdas pusē ir attēloti zīmējumi skaitīšanai un ceturtajā sānā citi dzīvnieki.

Tāpat klučus var celt nevis uz augšu, bet uz grīdas likt sāniski no lielākā uz mazāko un otrādi.

Beidzot darboties, M pats saliek klučus kastītē vienu iekš otra. Šis jau atkal ir interesants uzdevums,jo gadās, ka ieliek nepareizo izmēru un redzot, ka nākamais neiet iekšā pats sevi palabo.

Vel viens veids kā izmantojam šos klučus, ir liekam tos pēc lieluma uz lapām. Pēc kluču izmēriem izgriezu un salīmēju uz A4 lapām četrstūrus. Lapas izlieku pa grīdu jauktā secībā. M ir jāatrod attiecīgā izmēra klucim, attiecīgā izmēra četrstūris uz lapas. Šo uzdevumu M gan pats vel nespēj paveikt, bet ik reizes cīnās un mēģina saprast, kurš klucis, kur ir jāliek.

Pat man pildot šo uzvdevumu ir jādomā līdzi, jo izmēru atšķirības ir pavisam nelielas un dažkārt bez pielikšanas, nevar saprast, kur kas jāliek.

 Bet atkal jau ar šo uzdevumu M tiek nodarbināts un tiek trennēta viņa domāšana.

        

Turpinam par ziemu

     Ja turpinam jau iesākto tēmu -ziema, tads mūsu rotaļlietu plauktā atrodama spēle - četri gadalaiki (paredzēta vecumam  2+).
     Šo spēli var spēlēt 4 variācijās. Šobrīd M mācās pašu pamatu - salikt apli pareizā secībā, vadoties pēc bilžu pusītēm, kuras jāsaliek secīgi. Ir reizes, kad M ir iedesma un iedziļināti meklē, kuru koka kauliņu likt citam bleakus, lai sanāktu zīmējums. Ir reizes, kad saliek vienkārši apli - bez secības pareizības. Bet manuprāt arī apli salikt viņa vecumā ir labi:)

      Kad aplis salikts, tad stāstu, ka zilajos lauciņos ir trīs ziemas mēneši. Tad jautāju, lai M pastāsta, kas ir attēlots ziemas kauliņu attēlos. Nedaudz vēlāk arī mēģināsim pārējās 3 spēles variācijas, ko piedāvā šī spēle. 

      Kā arī šodien atkārtojām vakardienas darbiņu ar ziemas stāstu. Neatkārtojot vārdiņus nezināja parādīt tikai 3 no tiem:)

P.s. Šodien M pirmo reizi bija laukā pēc slimošanas un pirmo reizi apzināti iepazinās ar sniegu :)

Ziemas stāsts

       Iespaidojoties no blogiem, kuros bērni darbojas pēc Montessori metodes, ik reizi rodās vēlme arī savam divgadniekam piedāvāt kādu nodarbi. Lai arī nezinu, visus Montessori pamatlikumus un principus, tomēr mājās ir lietas, kuras varam darīt pielīdzinot šai pedagoģijai. 

       Tā kā šobrīd beidzot ir uzsnidzis ilgi gaidītais sniegs, bet dēla veselība liedz šobrīd baudīt ziemas priekus, tad daudz laika pavadam vērojot dabu sēžot pie lielajiem mājas otrā stāv logiem M istabā. M ir iemācījies daudz jaunus vārdus saistībā ar šo gadalaiku. 

      Tad nu izdomāju pamēģint ar viņu rotaļas veidā atkārtot biežāk lietotos ziemas asociāciju vārdus. Rezultātā uzrakstīju nelielu stāstiņu ar nosaukumu Ziema, kurā iesaistīju 15 ziemas vārdus, kurus attēlu veidā uz kartona izprintēju. Sākumā salikām kartiņas M priekšā un kopā apguvām jaunos vārdiņus, kurus no attēlotajiem M vel nezināja. Rādīju attēllu un nosaucu vārdā. Tad sekoja M kārta parādīt manis nosaukto vārdu.

       Kad attēlus pēc nosaukumiem parādija nekļūdīgi, tad mainījāmies lomām. Es norādot uz attēlu jautāju, kas tas ir? M nosauca attēla nosaukumu. Par šāda veida apmācību stāstīts šķiet visos blogos, kur sastopams vārds Montessori. Bet manā gadījumā viņa iekrita acīs  Evelīnas blogā un Karīnas blogā - kuri ir mani vis vis iecienītākie LV blogi.

       Nu kad jaunie vārdiņi apgūti un zināmie atkārtoti, ķeramies klāt pie stāsta. Visas kartiņas saliktas kaudzītē M priekšā un es sāku lasīt stāstu. Pirmais sastopamais ziemas vārdiņš stāstā ir ziemas jaka (kurtka), kuru lieku M arī atrast attēlu kartiņās. Nākamais sastaptais vārdiņš ir šalle. Šādi tekstā ir iesaistīti visi vārdi no kartiņām. 

   
      Jāatzīst, ka biju patīkami pārsteigta, ka M tik veiksmīgi atrod katru sekojošo attēlu. Protams bija arī šaubu mirkļi, kad nebūdams īsti pārliecināts par to vai attēls ar slidām ir slēpes, skatījās uz mani un jautāja - šitā? Bet pēc manām lielajām acīm un platā smaida, ātri vien tika pats ar visu galā.

       Šis gan bija liels pacietības pārbaudījums gan man, gan M, jo ir ļoti grūti noturēt viņa uzmanību līdz iesāktā darba padarīšanai līdz galam. Bet...Mums tas izdevās :)

P.s. Plānoju, šāda veida stāstiņu ar kartītēm taisīt katrā gadalaikā. Ceru, ka mazajam tas palīdzēs kaut nedaudz vairāk noorientēties sezonās.