Tauste

   Arī mazā E nu jau ir paaugusies un kļūst aizvien aktīvāka. Viņa ir žiperīga meitene un labprāt seko visam kas notiek mājās. Ik reiz, kad viņas tuvumā nonāk kāds jauns priekšmets, steidz velties, locīties stumties, stiepties un vel visādi nodarīties, lai tiktu šim jaunumam klāt. 

   Lai nedaudz pastimulētu, vienmēr jauno intereses objektu novietoju centimetru tālāk, kā viņa varētu viegli aizsniegt.

Tad nu M stutējas celīšos un veicot sava veida akrobātiskos vingrinājumus cenšās tikt pie mērķa.

 Pats svarīgākais, ir nenovietot prekšmetu pārāk tālu, jo bērnam ir jāsajūt savu pūļu rezultāts - pacenšoties aizniedz kāroto priekšmetu. Tas bērnā radīs interesi aktīvāk pētīt apkārtējo telpu un priekšmetus.

   Šobrīd E piedāvāju dažādus jaunus sajūtu materiālus. Viņa ir iepazinusies ar savām mantām, dažādu faktūru audumiem, mammas ādu un protams ar mammas matiem. Šajā nedēļā E piedāvāju jaunus sajūtu materiālus. No tiem tīkamākie (spriedu pēc ilguma ko darbojās) bija:

Vēsa tējkarote - ilgi kožļāja, pētīja, vicināja.

Kinderolas formiņa ar iekšā ievietotu pērlīti - sadzirdot, ka grab grabināja vienā laidā, nogaršoja.

Masāžas bumbiņa - turot cītīgi pētija un kasīja smaganiņas.

Liels priedes čiekurs (ko atvedu no Turcijas pagājušajā gadā) - pētīja, kožļāja un atkal pētīja un kožļāja.

Šķiet, jo vairāk piedāvājam saviem bērniem jau šajā vecumā, jo lielāka interese rodas par nākamo lietu apgūšanu.
Domāju Jūs šai jautājumā man piekritīsiet :)

 

Skaitāmpupu šķirošana

    Bija jādodās uz Rīgu, kur plānojām pavadīt visu dienu. Lai M Rīgas dzīvoklī būtu ko darīt, paņēmu līdzi viņa uzdevumu mapi. Tur arī pirmo reizi šķirojām pupas.

Savukārt mājās, kur viņam brīvi pieejami visi viņa izdevumi, pats paņēma šķirojamo materiālu. Šajā uzdevumā pupas sabērtas pa vidu un tās pa krāsām ir jāsašķiro katru savā bedrītē. 

Šis uzdevums ļauj atkārtot krāsas un lieliski trennē smalko motoriku, kas savukārt trennē valodu un runātptasmi.

Veram pērlītes uz kociņiem

    No Valentīna dienas dekoriem palika pāri šinila kociņi. Lai lietderīgi tos izmantotu, iesaistiju tos kārtējā skaitīšanas uzdevumā. M gan vel nezin kā izskatās cipari, tādēļ skaitīšanai pamazām sāku izmantot arī rakstiskos ciparus. 

   Tātad. Uz šinila kociņiem salīmēju lapiņas ar ciparu nosaukumiem. Tad izbēru priekšā iepriekš saskaitītu daudzumu pērlīšu un uzdevums varēja sākties. Sākumā kopā saskaitijām kociņus, kurus izliku secīgi pēc uzrakstītā skaita. Tad pastāstiju M, ka pie katra kociņa pielīmētā šiltīte ar uzrakstīto cipariņu norāda to, cik pērlītes būs jāuzver uz šī kociņa. Tad paņēmu pirmo kociņu un parādiju, ka uz šiltītes ir uzrakstīts cipariņš viens. Tad nodemonstrēju, ka uz pirmā kociņa liekam vienu pērlīti. Tad paņēmu otru kociņu un pateicu, ka šis ir otrais kociņš un, ka uz šī kociņa ir cipariņš divi. Tātad uz otrā būs jāliek divas pērlītes. Kad demonstrāciju pabeidzu, noņēmu pērlītes un pie darba ķērās M. 

Pirmie kociņi gāja vieglāk, bet kopīgi skaitot un runājot, uzdevumu M noveda līdz galam.

Kad darbiņš padarīts, velreiz pārskaitam kociņus un es protams paslavēju par pacietību un paveiktu uzdevumu.

Vienā aktivitātē apvienots lielisks skaitīšanas un sīkās motorikas vingrināšanas uzdevums.

8 krāsu kartiņas

     Kad pirmās trīs krāsas šķiet apgūtas, ķeramies pie nākamajām. Tagad izliku pārējās 8 biežāk sastopamās krāsas. Kopskaitā ar pamata krāsām nu ir 11 krāsas. Tieši tāpat kā iepriekš izmantoju trīspakāpju lekciju, lai mācītu krāsu atpazīšanu un nosaukumus. Katrai krāsai esmu izgriezusi un ielaminējusi divas kartiņas, kuras vajag salikt pa pārīšiem. Tas priekš M ir elementārs uzdevums. Tomēr iemācīties šīs jaunās krāsas neizdodās nemaz tik viegli. Bet vel ir laiks un domāju jo dienas, jo vieglāk padosies mācīšanās. Mācoties jaunas krāsas paplašinās arī M vārdu krājums.

Kad viss jau ir apnicis un pilnīgi vairs neinteresē mācīšanās, tad ņemu talkā saldējuma kociņus. Dodu uzdevumu salikt krāsainos kociņus uz attiecīgās krāsas kartiņas. Rezultātā mācīšanās pārtapa par jauna darbiņa darīšanu, ko M paveica ar prieku.

Skaitam aplīšus

     M no 2,1g stabili prot saskaitīt līdz 5 un labā noskaņojumā veiksmīgi tiek līdz 10. Uzlabojot skaitīšanas prasmes izprintēju un ielaminēji apli, kuram apkārt ir izvietoti lauciņi ar skaitāmajiem aplīšiem. Lai zinātu kurš lauciņš ir saskaitīts un cik tad tur ir aplīši, M tos skaitot aizklāj ar vienādas krāsas koka aplīšiem. 

Šis uzdevums ir salīdzinoši vienkāršs un manuprāt ļoti labs, lai atkārtotu skaitīšanu.

Tā kā drukātie skaitāmie aplīši ir dažādās krāsās, tad uzdevumu meidzu pārveidot un jautāju, lai M saskaita piemēram dzeltenās krāsas aplīšus. Jautāju: Parādi, kura ir dzeltenā krāsa? M atrod un norāda uz dzelteno. Tad saku, lai saskaita cik dzeltenu aplīšu viņš redz šajā lauciņā un attiecīgi lai uzliek melnos koka aplīšus. Tā daru arī ar citām krāsām, kuras viņš pazīst. Tad nu uzdevums šķiet jau cits un pa jaunam interesants. 

Un atkal jau kādu brītiņu mazais draudziņš ir nodarbināts.