Arī mazā E nu jau ir paaugusies un kļūst aizvien aktīvāka. Viņa ir žiperīga meitene un labprāt seko visam kas notiek mājās. Ik reiz, kad viņas tuvumā nonāk kāds jauns priekšmets, steidz velties, locīties stumties, stiepties un vel visādi nodarīties, lai tiktu šim jaunumam klāt.
Lai nedaudz pastimulētu, vienmēr jauno intereses objektu novietoju centimetru tālāk, kā viņa varētu viegli aizsniegt.
Tad nu M stutējas celīšos un veicot sava veida akrobātiskos vingrinājumus cenšās tikt pie mērķa.
Pats svarīgākais, ir nenovietot prekšmetu pārāk tālu, jo bērnam ir jāsajūt savu pūļu rezultāts - pacenšoties aizniedz kāroto priekšmetu. Tas bērnā radīs interesi aktīvāk pētīt apkārtējo telpu un priekšmetus.
Pats svarīgākais, ir nenovietot prekšmetu pārāk tālu, jo bērnam ir jāsajūt savu pūļu rezultāts - pacenšoties aizniedz kāroto priekšmetu. Tas bērnā radīs interesi aktīvāk pētīt apkārtējo telpu un priekšmetus.
Šobrīd E piedāvāju dažādus jaunus sajūtu materiālus. Viņa ir iepazinusies ar savām mantām, dažādu faktūru audumiem, mammas ādu un protams ar mammas matiem. Šajā nedēļā E piedāvāju jaunus sajūtu materiālus. No tiem tīkamākie (spriedu pēc ilguma ko darbojās) bija:
Vēsa tējkarote - ilgi kožļāja, pētīja, vicināja.
Kinderolas formiņa ar iekšā ievietotu pērlīti - sadzirdot, ka grab grabināja vienā laidā, nogaršoja.
Liels priedes čiekurs (ko atvedu no Turcijas pagājušajā gadā) - pētīja, kožļāja un atkal pētīja un kožļāja.
Šķiet, jo vairāk piedāvājam saviem bērniem jau šajā vecumā, jo lielāka interese rodas par nākamo lietu apgūšanu.
Domāju Jūs šai jautājumā man piekritīsiet :)
Domāju Jūs šai jautājumā man piekritīsiet :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru