No Valentīna dienas dekoriem palika pāri šinila kociņi. Lai lietderīgi tos izmantotu, iesaistiju tos kārtējā skaitīšanas uzdevumā. M gan vel nezin kā izskatās cipari, tādēļ skaitīšanai pamazām sāku izmantot arī rakstiskos ciparus.
Tātad. Uz šinila kociņiem salīmēju lapiņas ar ciparu nosaukumiem. Tad izbēru priekšā iepriekš saskaitītu daudzumu pērlīšu un uzdevums varēja sākties. Sākumā kopā saskaitijām kociņus, kurus izliku secīgi pēc uzrakstītā skaita. Tad pastāstiju M, ka pie katra kociņa pielīmētā šiltīte ar uzrakstīto cipariņu norāda to, cik pērlītes būs jāuzver uz šī kociņa. Tad paņēmu pirmo kociņu un parādiju, ka uz šiltītes ir uzrakstīts cipariņš viens. Tad nodemonstrēju, ka uz pirmā kociņa liekam vienu pērlīti. Tad paņēmu otru kociņu un pateicu, ka šis ir otrais kociņš un, ka uz šī kociņa ir cipariņš divi. Tātad uz otrā būs jāliek divas pērlītes. Kad demonstrāciju pabeidzu, noņēmu pērlītes un pie darba ķērās M.
Pirmie kociņi gāja vieglāk, bet kopīgi skaitot un runājot, uzdevumu M noveda līdz galam.
Kad darbiņš padarīts, velreiz pārskaitam kociņus un es protams paslavēju par pacietību un paveiktu uzdevumu.
Vienā aktivitātē apvienots lielisks skaitīšanas un sīkās motorikas vingrināšanas uzdevums.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru