otrdiena, 2012. gada 28. februāris

Tauste

   Arī mazā E nu jau ir paaugusies un kļūst aizvien aktīvāka. Viņa ir žiperīga meitene un labprāt seko visam kas notiek mājās. Ik reiz, kad viņas tuvumā nonāk kāds jauns priekšmets, steidz velties, locīties stumties, stiepties un vel visādi nodarīties, lai tiktu šim jaunumam klāt. 
   Lai nedaudz pastimulētu, vienmēr jauno intereses objektu novietoju centimetru tālāk, kā viņa varētu viegli aizsniegt.


Tad nu M stutējas celīšos un veicot sava veida akrobātiskos vingrinājumus cenšās tikt pie mērķa.


 Pats svarīgākais, ir nenovietot prekšmetu pārāk tālu, jo bērnam ir jāsajūt savu pūļu rezultāts - pacenšoties aizniedz kāroto priekšmetu. Tas bērnā radīs interesi aktīvāk pētīt apkārtējo telpu un priekšmetus.


   Šobrīd E piedāvāju dažādus jaunus sajūtu materiālus. Viņa ir iepazinusies ar savām mantām, dažādu faktūru audumiem, mammas ādu un protams ar mammas matiem. Šajā nedēļā E piedāvāju jaunus sajūtu materiālus. No tiem tīkamākie (spriedu pēc ilguma ko darbojās) bija:
Vēsa tējkarote - ilgi kožļāja, pētīja, vicināja.
Kinderolas formiņa ar iekšā ievietotu pērlīti - sadzirdot, ka grab grabināja vienā laidā, nogaršoja.
Masāžas bumbiņa - turot cītīgi pētija un kasīja smaganiņas.


Liels priedes čiekurs (ko atvedu no Turcijas pagājušajā gadā) - pētīja, kožļāja un atkal pētīja un kožļāja.



Šķiet, jo vairāk piedāvājam saviem bērniem jau šajā vecumā, jo lielāka interese rodas par nākamo lietu apgūšanu.
Domāju Jūs šai jautājumā man piekritīsiet :)
 

Skaitāmpupu šķirošana

    Bija jādodās uz Rīgu, kur plānojām pavadīt visu dienu. Lai M Rīgas dzīvoklī būtu ko darīt, paņēmu līdzi viņa uzdevumu mapi. Tur arī pirmo reizi šķirojām pupas.
Savukārt mājās, kur viņam brīvi pieejami visi viņa izdevumi, pats paņēma šķirojamo materiālu. Šajā uzdevumā pupas sabērtas pa vidu un tās pa krāsām ir jāsašķiro katru savā bedrītē. 


Šis uzdevums ļauj atkārtot krāsas un lieliski trennē smalko motoriku, kas savukārt trennē valodu un runātptasmi.

Veram pērlītes uz kociņiem

    No Valentīna dienas dekoriem palika pāri šinila kociņi. Lai lietderīgi tos izmantotu, iesaistiju tos kārtējā skaitīšanas uzdevumā. M gan vel nezin kā izskatās cipari, tādēļ skaitīšanai pamazām sāku izmantot arī rakstiskos ciparus. 
   Tātad. Uz šinila kociņiem salīmēju lapiņas ar ciparu nosaukumiem. Tad izbēru priekšā iepriekš saskaitītu daudzumu pērlīšu un uzdevums varēja sākties. Sākumā kopā saskaitijām kociņus, kurus izliku secīgi pēc uzrakstītā skaita. Tad pastāstiju M, ka pie katra kociņa pielīmētā šiltīte ar uzrakstīto cipariņu norāda to, cik pērlītes būs jāuzver uz šī kociņa. Tad paņēmu pirmo kociņu un parādiju, ka uz šiltītes ir uzrakstīts cipariņš viens. Tad nodemonstrēju, ka uz pirmā kociņa liekam vienu pērlīti. Tad paņēmu otru kociņu un pateicu, ka šis ir otrais kociņš un, ka uz šī kociņa ir cipariņš divi. Tātad uz otrā būs jāliek divas pērlītes. Kad demonstrāciju pabeidzu, noņēmu pērlītes un pie darba ķērās M. 


Pirmie kociņi gāja vieglāk, bet kopīgi skaitot un runājot, uzdevumu M noveda līdz galam.


Kad darbiņš padarīts, velreiz pārskaitam kociņus un es protams paslavēju par pacietību un paveiktu uzdevumu.
Vienā aktivitātē apvienots lielisks skaitīšanas un sīkās motorikas vingrināšanas uzdevums.

8 krāsu kartiņas

     Kad pirmās trīs krāsas šķiet apgūtas, ķeramies pie nākamajām. Tagad izliku pārējās 8 biežāk sastopamās krāsas. Kopskaitā ar pamata krāsām nu ir 11 krāsas. Tieši tāpat kā iepriekš izmantoju trīspakāpju lekciju, lai mācītu krāsu atpazīšanu un nosaukumus. Katrai krāsai esmu izgriezusi un ielaminējusi divas kartiņas, kuras vajag salikt pa pārīšiem. Tas priekš M ir elementārs uzdevums. Tomēr iemācīties šīs jaunās krāsas neizdodās nemaz tik viegli. Bet vel ir laiks un domāju jo dienas, jo vieglāk padosies mācīšanās. Mācoties jaunas krāsas paplašinās arī M vārdu krājums.
Kad viss jau ir apnicis un pilnīgi vairs neinteresē mācīšanās, tad ņemu talkā saldējuma kociņus. Dodu uzdevumu salikt krāsainos kociņus uz attiecīgās krāsas kartiņas. Rezultātā mācīšanās pārtapa par jauna darbiņa darīšanu, ko M paveica ar prieku.


Skaitam aplīšus

     M no 2,1g stabili prot saskaitīt līdz 5 un labā noskaņojumā veiksmīgi tiek līdz 10. Uzlabojot skaitīšanas prasmes izprintēju un ielaminēji apli, kuram apkārt ir izvietoti lauciņi ar skaitāmajiem aplīšiem. Lai zinātu kurš lauciņš ir saskaitīts un cik tad tur ir aplīši, M tos skaitot aizklāj ar vienādas krāsas koka aplīšiem. 



Šis uzdevums ir salīdzinoši vienkāršs un manuprāt ļoti labs, lai atkārtotu skaitīšanu.
Tā kā drukātie skaitāmie aplīši ir dažādās krāsās, tad uzdevumu meidzu pārveidot un jautāju, lai M saskaita piemēram dzeltenās krāsas aplīšus. Jautāju: Parādi, kura ir dzeltenā krāsa? M atrod un norāda uz dzelteno. Tad saku, lai saskaita cik dzeltenu aplīšu viņš redz šajā lauciņā un attiecīgi lai uzliek melnos koka aplīšus. Tā daru arī ar citām krāsām, kuras viņš pazīst. Tad nu uzdevums šķiet jau cits un pa jaunam interesants. 
Un atkal jau kādu brītiņu mazais draudziņš ir nodarbināts.

pirmdiena, 2012. gada 20. februāris

Palīgs virtuvē

M ļoti patīk darboties virtuvē kopā ar mani. Viņš vienmēr ir blakus gatvaojot brokastis, pusdienas un vakariņas. Patiesībā tiko es ieeju virtuvē, tulīt arī M ir klāt, paņem savu mazo palikni (krēsliņš stāvēšanai ar neslīdošo virsmu) un vērojot manas darbības arī iesaistās visās lietās. Lai arī ir saplēsti vairāki trauki un izgāzti neskaitāmi trauku saturi, tomēr ar prieku ļauju viņam darboties. Visvairāk  M patīk likt tējas maisiņu tējas krūzē, bērt cukuru, griezt visu griežamo uz dēlīša, klapēt gaļu, smērēt sviestmaizes, spiest ķiploku ķiplokspiedē un palīdzēt izkraut trauku mazgājamo mašīnu. Vispār palīgs no viņa jau šobrīd ir ļoti labs, jo viņš ir tas, kurš nepārtraukti vēlas iesaistīties visā notiekošajā.
Šovakar pa rokai gadījās telefons un varēju nobildēt to, kā M izkraujot trauku mazgājamo mašīnu šķiro galda piederumus.



Šī nodarbe ne vien palīdz man ikreizes ātrāk sakārtot visu pa vietām, bet arī lieliski nodarbina M rokas un prātu, jo sākumā nemaz tik viegli ar šķirošanu negāja. Toties tagad viss notiek raiti un pareizi:)
   Šķiet, jo vairāk ļaujam bērniem līdzdarboties savās ikdienas lietās, jo labāk un ar lielāku prieku viņī arī nākamās reizes steidz palīgā!

svētdiena, 2012. gada 19. februāris

Pirmo 3 krāsu kartiņas

Jau kādu laiku mācamie pirmās trīs krāsas, t.i. dzeltena, sarkana un zila. Krāsas sākām mācīties izmantojot  trīspakāpju lekciju.
Pirmo un otro pakāpi M ir apguvis labi, bet runājot par trešo, joprojām reizēm visas krāsas sauc par  - zaļo, tieši šī iemesla pēc speciāli nemācu viņam citas krāsas.  Krāsu mācībai izmantojam kartiņas, kuras ļoti iepatikās Karīnas blogs ideju krātuvē.

 No krāsainajām lapām izgriezu vienādu izmēru kartiņas un ielaminēju. Šīs kartiņas šobrīd M ir mīļākais materiāls un it visur tās tiek ņemtas līdzi.Tad nu ķeramies klāt pie darba.
Izlieku trīs krāsu kartiņas M priekšā un sākumā, kā parasti nosaucu pēc kārtas katras krāsas nosaukumu. 


Kad viņa uzmanība pievērsta, tad jautāju M, kura ir sarkanās krāsas kartīte. Viņš norāda uz kartīti. Tā pat arī jautāju par abām pārējām krāsām.



 Kad uz krāsām norādijis ir pareizi tad ķeramies klāt pie trešā posma, savukārt, ja atbilde ir nepareiza atgriežamies pie lekcijas pirmā posma. Trešajā posmā morādot uz kādu no krāsām jautāju M, kas tā ir par krāsu? Ar atbildēm gadās visādi - citreiz pareizi, citreiz ne tik.

Kad krāsas atkārtotas, tad izliku priekšā vēl pa vienai kārtij no katras krāsas. M uzdevums ir atrast katrai krāsu kartiņai atbilstošu pārīti. Šoreiz gan izpalika bez demonstrējuma, jo kaut ko līdzīgu jau esam darījuši ar figūru kartiņām un M uzreiz ķērās pie darba.


Kad arī šis uzdevums ir paveikts, tad noliku M priekšā 6 lego klucīšus, lai M tos sašķiro pa krāsām. Sanāca, ka sarkanajai krāsai bija viens klucītis, zilajai divi un dzeltenajai trīs.


 Šeit bija tā iespēja atkārtot skaitīšanu. Palūdzu M saskaitīt cik sarkanu klucīšu ir uz sarkanā lauciņa. Tāpat arī jautāju cik dzelteno klucīšu ir uz dzeltenā lauciņa un cik zilo uz zilā. 


Līdz 5 M skaita brīvi, tad ikreiz atkārtojot skaitīšanu viņam tas viegli padodas.
Redzot, ka šī nodarbe M vel nav apnikusi izmantoju iespēju salikt vel vairak krāsainus, dažādu formu klucīšus, kurus M sāka šķirot pa krāsām.


Tā lūk esam sākuši darboties ar krāsu materiālu.








piektdiena, 2012. gada 17. februāris

Mācamies figūras

    Kā jau minēju iepriekš, mūsu mājās atrodams plašs klāsts ar dažādām rotaļlietām. Lai kaut kā pievērstu uzmanību sen aizmirstajām - labajām lietām, izdomāju jaunu uzdevumu, kurš iederās šā brīža aktualitātē, krāsu un formu mācībā.
No dažādām dēla kluču spēlēm izlasīju dažādu formu figūras. Paņēmu lapu uz kuras ar krāsainiem zīmuļiem apvilku dažādās koka figūriņas. Šīs figūriņas saliku vienā kastītē, lai M būtu viegli saprast, kuras tiks izmantotas šajā uzdevumā. Tād abi apsēdāmies pie M galda, kur noliku priekšā baltās lapas ar kontūrām un priekšā figūriņu kasti. Tā kā līdzīgas nodarbes šai ir koka pužļu likšana un arī ir sagatavoti un izpidīti vairāki līdzīgi uzdevumi, tad M nebija īpaši jāskaidro kas darāms. Sākumā saka likt lapu uz kuras attēlotas mācāmo formu kontūras - aplis, trīsstūris, četrstūris, taisnstūris.



Šīs un arī citas formas un izmēru atšķirības šobrīd apgūstam izmantojot dažādus uzskatāmus un taustāmus materiālus. Uzdevumu paveica ļoti ātri un nekļūdīgi.
   Tad sekoja otra lapa ar neierastām formām. Papildus formām uzdevumā jāpievērš uzmanība arī krāsām. Katra kontūra ir attiecīgās figūras krāsā. Tomēr arī šis uzdevums viņam padevās ļoti vienkārši, jo viņš ieraugot koka figūriņas zināja nosaukt visas (mārīte, bitīre, lapa, puķe, aplis, gliemezis) figūriņas. Tad arī formu atšķiršana viņam nešķita nekas sarežģīts. Šim uzdevumam kastītē bija ieliktas liekas apaļās figūriņas. Attiecīgi, lieko krāsu aplīši bija jānoliek malā.


Lai sakārtotu darba virsmu pēc padarītā, tradicionālas figūriņas sakārtojām atpakaļ kastītē, netadicionālās pirm likšanas kastītē vel savērām uz striķa.


Tāpat arī mūsu uzdevumu arsenālā ir dažāda veida koka puzles. Ir vieglāk saliekamas - viena un tā pati forma atkārtojas, un sarežģītākas, kur ir dažādas formas. Tomēr M ļoti patīk pužļu likšana un šim uzdevumam praktiski vienmēr pietiek pacietības - paveikt to līdz galam. 


Tāda lūk nodarbe bija mums šodien!

E atpūšās

Mazā E (5m3d) nu jau otro nedēļu ik pa laiciņam stutējas celīšos. Kad redzēju, ko dara mēģināju nofilmēt.... bet kā jau parasti, kad telefons ar kameru rokā, tad nekas nenotiek. Tomēr 36-38sek. var redzēt kā mazā čiepa mēģina iešūpoties.


Šajā video māsa jau ir aktīvāka.


otrdiena, 2012. gada 14. februāris

Kāpuriņš

Pēdējais iecerētais sirsniņtēmas darbiņš šogad, godam padarīts. Jau kādu laiku domāju ko pasākt ar olu iepakojumiem. Tad nu vismaz vel kas nāca prātā, bez pērļu šķirošanas tajā. Izdomāju, ka jānoslēdz sirsniņavētki, ar kautko nebijušu mūsu nodarbēs. 
Taisam kāpuriņu.
Izgriezu no olu iepakojuma formu un ar guaškrāsām krāsojām to zaļu. Process ķēpīgs, bet kādam vismaz pāris minūtes šķita saistošs :)


Pēc tam, kad pašai nācās izkrāsot 4/5 no kāpuriņa, likām uz radiatora, lai nožust. Tikām es sagriezu nepieciešamās detaļas - kājām un radziņiem. Kad kāpuriņš nedaudz nožuvis, mazais palīgs spiež līmi uz kājiņām, lai tās varam pielīmēt mūsu kāpuriņam. Tas pats notiek arī ar radziņiem un deguntiņu.

Pēc nepilnas stundas darbošanās, izteikti zaļām un lipīgām rokām, mūsu mazais kāpuriņš jau priecē acis :)


Kādu laiku kāpuriņš kalpos, kā skaitīšanas elements. Skaitam posmiņus, no kuriem sastāv kāpuriņš, skaitam kājiņas, radziņus, sirsniņas.






Mīļus sirsniņsvētkus

Šādi iesākās mūsu rīts. Ar omleti, cīsiņiem, sviestmaizēm un bērnu roku un kāju nospiedumu apsveikumiem mīļajam tētim:)

piektdiena, 2012. gada 10. februāris

Valentīna dienas koks

     Tiko aizgājušajos Ziemassvētkos mūsu mājās parādījās jauns iemītnieks - eglīte podiņā. Tā kā šobrīd aiz loga ir dziļa ziema, tad eglīte joprojām dzīvo podā mūsu viesistabā. Lai kaut kā uzpostu arī viņu gaidāmajiem svētkiem, tad viņai ir tapušas jaunas rotas - kartona sirsniņas. 
Līdz mīlestības dienai plānoju ar M palīdzību sarūpēt vel kādu krāšņumlietiņu mūsu jaunākajai iemītniecei.

Turpinot Valentīna dienu

E bēbīšu skolas nodarbības uzdevumam izlēmu sagatavot, katram bērniņam valentīna dienas apsveikumu.
Uzdevuma izpildi uzņēmos es, Koriģēšanu un asistēšanu uzņēmās M un komentēja notiekošo E.

Ņēmu kartona lapu, filca gabaliņu, līmi, šķēres un sirsniņas formiņu.


Salīmējām kartonu ar filci un apvilkām formiņas. Visu glīti izgriezām. 
Uz baltās - kartona puses uzrakstam īpašo apsveikuma saņēmēja vārdiņu. Lai apsveikums būtu pilnīgāks, apšūšu katru sirsniņu ar zelta krāsas diegu.
Kad malas apšūtas, priekšpusītē katram apsveikumiņam uzlīmēju stikla akmentiņus. Lai katra kartiņa būtu īpašāka, katra sirsniņa ir savā krāsā. Un re, apsveikumi mīļajiem draugiem - GATAVI!
Ceru, mūsu mazjiem draugiem patiks :)


Darbiņi gaidot Valentīna dienu


      Bērniem ienākot mūsu ģimenē aizvien vairāk gribās pievērst pastiprinātu uzmanību svētku svinēšanai. Es nemāku pateikt, kāpēc, bet vienkārši tā tas ir. Tad nu arī Valentīna dienas gaidīšana šogad M ir topa. Sagatavoju vairākus darbiņu, ko daram gaidot mīlestības svētkus.

Sirsniņu izmēri

     Izprintēju sirsniņas dažādos izmēros un krāsās. M uzdevums ir sarindot sirsniņu attēlus vienu uz otra no lielākā uz mazāko. Protams, sākumā seko uzdevuma demonstrācija un tad pie darba ķeras M. Šis uzdevums priekš viņa ir salīdzinoši vienkāršs, bet viņam patīk. Ir reizes, kad uzliek masāku kā vajadzētu, bet liekot nākošo kartiņu pats pamana, ka nākamā kartiņa nosedz iepriekšējo un izlao savu kļūdu. Šajā uzdevumā atkārtojam krāsas, kuras M jau prot un katrreiz pastāstu nezināmo krāsu nosaukumus, lai iesēžas atmiņā. 

 Koka sirsniņu šķirošana

    E bēbīšu skolas nodarbībai izlozēju uzdevumu, kuru jāsagatavo uz nākošo nodarbību. Šim nolūkam nopirku koka sirsniņas ar domu, izmantot apsveikumu sagatavošanā. M ieraugot paciņu ar sirsniņām tūdaļ viņas izpakoja. Tajā brīdī bija interesanti vērot, ka viņš izņemtās sirsniņas sāka šķirot pa krāsām. Atkal jau izmantoju izdevību atkārtot krāsas. Kad krāsiņas sašķiroja, pievērsās demonstrēt savu jauniegūtu nodarbi mazajai māsai. Izlika sirsniņas rindā, ko māsa ļoti novērtēja un mēģināja iesaistīties aktivitātē :)


Kad M ievēroja, ka arī māsa ir ieinteresēta sāka atkal darboties pats, kad ievēroju, ka liek sirsniņas izmēros vienu uz otras. 

Tā kā sirsniņas katrai krāsai ir divos izmēros, tad lika uz lielākās mazāko. Sākumā, gan domāju, ka mērķis ir salikt vienkārši vienu uz otra, bet, bildē redzams, ka zilās sirdis ir saliktas otrādi. Salicis visus pārīšus arī zilās sirdis pārlika, lai mazākā ir uz lielākās. Tad nu šis ir pirmais darbiņš ko M darīja pēc savas iniciatīvas un ar savu stratēģiju, kurā saskatiju to, ko esam darījuši iepriekš ar citiem darbošanās materiāliem.

Sirsniņu pusītes

      Jau iepriekš biju saglabājusi šo materiālu, kad gāju cauri dažādiem blogiem. Tad nu, kad īstais brīdis siržu tēmai sagadaidīts, izprintēju un sagriezu sirsniņas uz pusēm. Uzdevums ir atrast attiecīgo pārīti. Atzīšos, ka brīdī, kad pirmo reizi nodemonstrēju M kā jāsaliek pārīšu, biju izbrīnīta, ka šķietami vieglo uzdevumu M nespēj paveikt....pat vienu figūru salikt. Bet beigās sapratu, ka viņam šis nebūt nav vienkāršs uzdevums...pat tik tālu lai atrastu atšķirības starp kartiņām. Tad nu šoriz noliku šo materiālu nost, bet atstāju mapē pie pārējiem materiāliem. Šodien M atnesa mapi un pateica, ka grib likt sirsniņas. Nu ko. Izņēmu, nodemonstrēju un pastāstiju, ka jāliek kopā sirsniņas tā, lai figūras ap to sakristu. M diezgan vienkārši sāka likt kopā siržu motīvus. Protams, bija kļūdiņas, bet kopumā paveiktais darbs bija ļoti labs. 
Nespēju beigt smaidīt, jo iepriekšējā reizē šis uzdevums izskatījās diezgan bezcerīgi izpildāms.

Veram aukliņu

     Paskatoties krāsaino papīru mapē atklāju, ka tur ir daudz sarkanas krāsas. Tātad atbilstoši svētku tēmai sapratu, ka varu droši lietot visur, kur var. Tā nu tapa sirds, kuru sacaurumojot ar caurumduri ieguvām lielisku materiālu aukliņas vēršanai. 


Šie uzdevumi attīsta sīko motoriku, veicina koncentrēšanās spējas un domāšanu.

trešdiena, 2012. gada 1. februāris

Slēpošanas video


Īsam ieskatam, kā izskatās divgadnieks uz kalna un tēta funkcija tai visā padarīšanā :)


Atskats uz janvāri

    Vienā jaukā blogā, Evelīnas blogs,  noskatīju superīgu ideju. Noslēdzot mēnesi uzrakstīt atskaiti priekš sevis un mīļajiem, par notikumiem aizvadītajā mēnesī.

Ar jaunu gadu jauni notikumi.
  •  E no muguras uz vēderu sāka velties 3m. un 1d. Janvara vidū, neilgi pēc 4.m. jubīlīša E iemācijās velties no vēderiņa uz muguru. Tagad prot kārtīgi ripināties no vienas gultas, paklāja u.c. malas līdz otrai. Joprojām gan dominē protams kustība uz kreiso pusi. E izbāžot mēli skaisti un skanīgi prot attēlot traktoru, daudz runā un mēģina nogaršot savu kāju pirkstiņus.
  •  M divas reizes bija slēpot. Riekstu kalnā iesildijās un Reiņa trasē jau demonstrēja ilgos braucienus, bez kritieniem. Ir ticis arī pie slēpošanas inventāra, gan joprojām vel bez ķiveres. M beidzot ir iepazinies ar sniegu un izklaides iespējām ar to. Mūsu pagalmu rotā pirmais M, tēta un brālēna celtais sniegavīts. Ir apguvis trīs krāsas - sarkana, dzeltena, zila. Brīžam gan joprojām visas sauc par zaļo, bet pēc nosaukuma norāda gandrī nekļūdīgi pareizo. Joprojām skaitam līdz 5, tālāk pagaidām nemācu, jo pārejam uz krāsu mācību. M runā ... Ļoti daudz... Un teikumos. Brīžam jābrīnās par vārdu krājumu un atmiņu.
  •  Un protams - esam ar M atsākuši un ar E uzsākuši bēbīšu skolas gaitas.


Tā nu esam aizvadījuši pirmo šā gada mēnesi :)